ASV pret kokas lapu košļāšanu

Bolīvijas prezidents ar kokas lapu ANO Ģenerālasamblejas priekšā 2006. gadā

Koka ir krūms, kas aug Dienvidamerikā, un tā lapas satur kokaīnu un citas, sekundārās aktīvās vielas. Pārējā pasaulē kokaīns ir pazīstams tā ķīmiski attīrītajā pulvera formā, bet pastāv liecības, ka Dienvidamerikas indiāņi ir izmantojuši kokas lapas kā vieglu, kafijai līdzīgu stimulantu jau kopš aizvēstures, un mūsdienās tādās valstīs kā Bolīvija kokas lietošana joprojām ir nozīmīga kultūras daļa. Kokas lapas parasti tiek košļātas vai pagatavotas tējā, un to iedarbība tiek aprakstīta kā viegli pacilājoša un tonizējoša. Atšķirībā no kafijas, kuras aktīvā sastāvdaļa kofeīns arī ir stimulants, kokas lapu lietošana neizraisa satraukumu, to iedarbības izbeigšanās neliek justies slikti, un tās ir mazāk atkarību izraisošas. Kokas lapas varētu izkonkurēt kafiju, ja vien tās nebūtu aizliegtas ar 1961. gada ANO Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām, kas dalībvalstīm pieprasa izskaust kokas lapu košļāšanu 25 gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā.

Labā ziņa ir tāda, ka Bolīvija gandrīz panāca izmaiņas 1961. gada konvencijā, kas ļautu valstīm legalizēt kokas lapu lietošanu. Gadījumā, ja līdz 31. janvārim neviena konvencijas dalībvalsts nebūtu iesniegusi formālu iebildumu, izmaiņas būtu stājušās spēkā. Vairāki iebildumi tika iesniegti un vēlāk atsaukti, un ASV, nespējot panākt citas valstis to darīt viņu vietā, pirms pāris dienām iesniedza savu iebildumu, ka pastāvot raizes, ka izņēmumu ieviešana 1961. gada konvencijā “grautu tās integritāti”, lai ko tas nozīmētu. Iepriekš ASV pārstāvji pauda, ka šādi izņēmumi “ilgtermiņā nāktu par ļaunu planētas mēģinājumiem kontrolēt un ar laiku atrisināt narkotiku lietošanas problēmu”, tā it kā jebkas liecinātu, ka ar esošo uz sodiem un aizliegumu balstīto pieeju tas būtu laika jautājums. Katrā gadījumā, ASV iebildums nozīmē, ka izmaiņas konvencijā tomēr nestāsies spēkā automātiski mēneša beigās, bet tagad sekos diskusija, un 25. janvārī varēs uzzināt arī oficiālo Eiropas Savienības nostāju.

Tas ir nozīmīgi, ka 1961. gada konvencija ir ASV “eksports” un ASV pirmā galvenā narkotiku apkarotāja Harija Anslingera mantojums. Anslingers pildīja šo lomu 32 gadus un spēlēja galveno lomu arī marihuānas aizliegšanā ASV gadsimta pirmajā pusē. Šī konvencija būtībā ir galvenais juridiskais šķērslis narkotiku likumu reformām pasaulē, jo tā nozīmē, ka 119 tajā uzskaitītās vielas konvencijas dalībvalstis var padarīt legālas tikai tad, ja to prasa valsts pamatlikums. Gadījumā, ja kokas lapas tiktu izslēgtas no šī saraksta, piemēram, Latvijā tās nebūtu automātiski legālas, bet tās būtu iespējams legalizēt.

Kokakola 20. gs. sākumā saturēja kokaīnu, un mūsdienās tās ražošanā joprojām izmanto kokas lapas

Interesanta lapa kokaīna un ASV vēsturē ir no 1995. gada, kad ASV nācās ar draudiem par finansējuma atņemšanu piespiest Pasaules veselības organizāciju (PVO) nepublicēt plašu pētījumu, kas atbrīvoja kokaīnu no lielas daļas tā sliktās reputācijas. PVO pētījums vēlāk tika nopludināts atklātībā, un tajā ir secināts, ka kokaīna sliktā ietekme uz veselību tiek pārspīlēta, un ka “kokas lapu lietošana nav kaitīga veselībai, un tai ir pozitīva, terapeitiska, sakrāla un sociāla funkcija Andu iezemiešiem”.

Runājot par reputāciju, ielu kokaīns mēdz saturēt indīgus piejaukumus, bet tās ir aizlieguma sekas, tāpat kā apstāklis, ka ārpus kokas izcelsmes valstīm nav pieejamas tās lapas, jo tās nav izdevīgi eksportēt. Tas nozīmē, ka nav pieejams salīdzinoši drošāks produkts, un tā vietā ir pieejams, teiksim, kreks, kas ir viskaitīgākā kokaīna forma un visstraujāk izraisa atkarību.

Bolīvijas pozīcijai par labu nāk tas, ka ANO uztver kultūras mantojuma aizsargāšanu nopietni, un kokas lapas bija svarīga dzīves daļa gan šīs Andu valsts iedzīvotāju senčiem, gan turpina tāda būt mūsdienu cilvēkiem. Kokas lapu aizliegums ir jautājums, kurā nevalda vienprātība arī starp ASV sabiedrotajiem, turklāt komisija, uz kuras secinājumiem tika balstīta vajadzība iekļaut kokas lapas 1961. gada konvencijā, tiek apsūdzēta rasismā pret indiāņiem. Es nezinu, vai tas nozīmē, ka Bolīvijai un citām tradicionālajām kokas valstīm pastāv iespēja panākt taisnību, bet tā ir laba lieta, ka par to tiek runāts, jo fakti nav aizlieguma fanātiķu pusē.